Laika bloķēšana — vienkārša metode sekmīgam plānojumam
Uzzini, kā sadalīt dienu konkrētiem uzdevumiem un izbēgt nepārtrauktus pārrāvien...
Kāpēc regulāras pauses uzlabo koncentrāciju un kā tās pareizi ieviest darbā
Tas ir svarīgi saprast — pauses nav darba produktivitātes ienaidniece. Gluži pretēji. Kad tu pārtrauci darbu un ļauj smadzenim atpūsties, tu patiesībā pieņem vienu no labākajiem lēmumiem, ko vari pieņemt sava darba dienas laikā. Zinātne to jau sen ir pierādījusi.
Pēc 50-90 minūšu intensīva darba tavs ūlekņu ritms krītas. Tas nav tāpēc, ka tu esi slinks. Tas notiek tāpēc, ka tavs smadzenis ir izmantojis visu pieejamo enerģiju. Bez pauzēm tu turpini strādāt, bet rezultāti kļūst sliktāki — kļūdas pieaug, fokuss noplūst, un beigās tu pavadīsi vairāk laika salabojot problēmas nekā tas būtu prasīts pauzei.
Sāc ar vienkāršākajiem — mikropausēm. Tās nav garās, pusdienas ilgas pauzēm. Tās ir īsas, 3-5 minūtes ilgas pārtraukumus, kurus vari ieviest tik bieži cik nepieciešams.
Piemēram: pēc katra 25 minūšu darba perioda, stāvies, izstiepies, paskaties uz logu. Tas ir viss. Nevis vienu stundu sēdēšanas bez kustības. Nevis bezgalīgas sociālo mediju skriešanas. Tikai pamats — izstiepšanās, elpošana, neliels atspiešanās moments.
Daudzi cilvēki pamanī, ka pēc 3-5 minūšu mikropauzes viņu koncentrācija atsatver nākamajiem 25-30 minūtēm. Tas nav nejaušība. Tas ir bioloģija.
Pēc trim stundām nepārtraukta darba, jums nepieciešama īstā pauze. Ne tikai 5 minūtes. Mēs runājam par 30-45 minūtēm. Tas ir laiks, kurā tu patstāvīgi atdalies no ekrāna un darba.
Pusdienas pauze ir labākais piemērs. Bet tas nav tikai par ēšanu. Tas ir par smaņķa atjaunošanu. Ej pastaigāties. Sēdies tiešā saule. Parunā ar kolēģi par kaut ko, kas nav saistīts ar projektu. Skaņ mūziku. Pieraksti domas, kas tev ir ienākušas prātā.
Daudzi produktīvie cilvēki saka, ka viņu labākās idejas nāk ne darba laikā, bet tieši šo garāko pauzu laikā. Tas nav paradokss. Tas ir smaņķa veids, kā apstrādāt informāciju fona režīmā.
Visbeidzot, ir pauze, kas atzīmē darba dienas beigas. Un tā ir viena no svarīgākajām. Daudzi cilvēki vienkārši aizvērt klēpjdatoru un sāk skatīties telefonu vai TV. Tas nav pauze — tas ir darba maiņa uz citu ekrānu.
Īstā beigu pauze nozīmē apzinātu pāreju. Piemēram: 10 minūtes lasīšanas, 15 minūtes fitnesa, vienkārša pastaiga bez telefona. Kaut kas, kas jau no darbā. Tas palīdz tavam smadzenim izprast, ka darba diena ir beigusies un tagad ir laiks atslēgties.
Cilvēki, kuri to dara konsekventi, pamanī, ka viņu nakts miega kvalitāte uzlabojās. Viņi jūtas mazāk stresa pārpilnīti. Nākamais rīts ir vieglāks.
25 minūtes darba, 5 minūtes pauze. Katrs ceturtais cikls — 15-20 minūšu garā pauze. Vienkārši, bet efektīvi. Daudzi cilvēki pamanī, ka šis ritms liekas viņu enerģijas līmeņiem.
Kamēr tu strādā, izslēdz e-pasta brīdinājumus, čata ziņas, visus paziņojumus. Pauze ir tikai tad, ja tu atšķirtis no visa. Pretējā gadījumā tas nav pauze — tas ir daudzmislas.
Nedēļas sākumā pieraksti, kādi būs jūsu pauzēm. Mikropauzes stāvēšanai. Garās pauzēm iet pastaigāties. Šī plānošana neļaus tiem būt nejaušiem vai izlaistiem.
Tas skanē vienkārši, bet hidratācija ir kritiski svarīga. Katra pauze — izdzeri glāzi ūdens. Tas palīdz atjaunot smadzeni un vienkāršo pārejas.
Daudzi cilvēki jūtas vainīgi, kad paņem pauzēm. Apstādinies. Pauzēm ir jūsu darba daļa. Bez tām tu neesi produktīvs — tu vienkārši izskaties produktīvs.
Jūs visi esam dažādi. Kādam pietiek 20 minūšu, kādam — 40. Mēģini dažādas pauzēm garuma, līdz atradīsi savu ritmu. Tas var prasīt divas nedēļas, bet tas ir investīcija.
Realitāte: Visvairāk produktīvie cilvēki ir tie, kuri savu laiku strukturē apzināti. Viņi ņem pauzēm, bet to dara neparasti. Viņi zina, ka fokuss ir ierobežots resurss. Jūs nevar vienkārši "vilkt cauri" divpadsmit stundas bez pieturvietas.
Pētniecības dati parāda, ka cilvēki, kuri regulāri pauzē, veic labākus darbus. Viņu darba kvalitāte ir augstāka. Viņi padara mazāk kļūdu. Viņi baigu darbā ātrāk. Tas nav pretrunā ar produktivitāti — tas ir produktivitātes pamats.
Šis raksts ir izglītojošā materiāla nolūkos un ir balstīts uz vispārīgām produktivitātes principiem un pētniecības datiem. Tas nav medicīnisks padoms, un tas nav paredzēts, lai aizstātu profesionālas konsultācijas. Ja tev ir specifiskas veselības problēmas vai citas bažas, lūdzu, konsultējies ar sertificētu speciālistu. Katrs cilvēks ir unikāls, un tas, kas strādā vienam, var nestrādāt citam. Mēs iesakām eksperimentēt un pielāgot šīs stratēģijas savai situācijai.